Galveno es zināju jau pirms tam. Pirms sāku šo kursu. Es to uzzināju – sapratu – pirms pāris gadiem. Salīdzinoši nesen. Galvenais un būtiskākais fotogrāfa prasmēs ir personība. Nevis Diža Personība, bet tas, kāds cilvēks tu esi.
Agrāk es ļoti pārdzīvoju, kāpēc es nevaru uzņemt tādas bildes, kādas spēj citi. Man ir pieeja līdzīgiem apstākļiem, līdzīgām situācijām, man ir kvalitatīvs, moderns aprīkojums, bet tādas bildes, kā citiem – es nespēju.
Galvenokārt, tās ir ielien-sejā-svešam-cilvēkam tipa bildes. Street foto. Slavenību foto dažādos pasākumos. Vienkārši cilvēki uz ielas. Es nevaru. Es neprotu. Es ilgi pārdzīvoju, ka nevaru un neprotu, līdz es sapratu, kāpēc tā.
Es esmu intraverts. Ļoti.
Vienmēr, runājot par street photo, fotogrāfi māca – nebaidies no nē, jo tam sekos arī jā. Nebaidies uzrunāt svešu cilvēku, jo tas nekas, ka kāds atteiks, jo kāds cits piekritīs. Vairums piekritīs. Un es ļoti mocījos ar šo – kāpēc mani tik ļoti satrauc tas nē. Bet, tad es sapratu. Mani tieši tikpat satrauc arī jā. Mani satrauc pati šī darbība, uzrunāt svešinieku, satrauc neatkarīgi no rezultāta. Man tas laupa visu enerģiju un pat tad, ja cilvēks ir atsaucīgs, manī vairs nebūs nekāda radošuma.
Kopš es to sapratu, es arvien vairāk sāku ievērot, cik ļoti lielu lomu fotogrāfa bildēs spēlē viņu personība. Nav svarīgi apstākļi, nav svarīgs aprīkojums. Svarīga ir tikai tava personība un spēja komunicēt.
Tas ir tieši tas, kas man iekrita acīs, skatoties Greg Williams tiktokus no kino balvu pasākumiem. Viņš iet starp visām kino zvaigznēm un visi viņam ir draugi. Visi ir priecīgi viņu redzēt. Viņš ar visiem prot runāt un būt tieši tik atsaucīgs un draudzīgs, lai atkausētu katru.
Tas ir viņa galvenais spēks. Būt foršam cilvēkam komunikācijā ar citiem. Es tas neesmu. Es tas nekad nebūšu. Es neesmu rupjš, es neesmu īgns, es neienīstu cilvēkus, bet es nekad nebūšu tik atvērts un brīvi čalojošs. Nevis tāpēc, ka negribu, bet tāpēc, ka nevaru. Burtiski nevaru. Zinu, ka ekstraverti to nesaprot.
Šī ir galvenā Grega foto prasme un es to zināju jau pirms uzsāku kursus – personība.
Bet šajā sakarā es arī uzzināju ko jaunu. Varbūt ne uzzināju, bet guvu pārliecību, apstiprinājumu tam, ko šķietami tāpat zināju. Un tā, būtībā, ir galvenā mācība, ko guvu no šiem kursiem.
Only do what only you can do.
Dari tikai to, ko tikai tu proti.
Tas izklausās ambiciozi, ka “tikai es protu”. Mēs visi, kas daudzmaz profesionāli darbojamies ar fotogrāfiju, protam lielākoties līdzīgas prasmes. Daži specializējas ļoti specifiskās jomās, bet lielākoties mēs visi protam visu. Tomēr katram ir kaut kāds savs knifs.
Katram mums ir kāda īpatnība. Savs redzējums, savs kadrējums, sava tehnika vai aprīkojums. Arī sava personība. Un ir ļoti svarīgi saprast, kas tieši mums katram ir tas savējais un ir svarīgi apzināties, ka tieši tas ir tas, kas mūs padara īpašus.
Dari tikai to, ko tieši tu proti vislabāk.
Nebaidies no sava redzējuma. Necenties darīt tā, kā citi.
Protams, lielākajai daļai mums ir kaut kāds sākuma periods, kad ir burtiski jāiemācās lietas tā, kā to dara visi citi, bet, tiklīdz mēs protam pamatlietas, ir jāsāk pievērst uzmanību tam, kas ir tas, kas mums patīk un padodas vislabāk.
Man nereti ir tā, ka, kad esmu aicināts ko sabildēt, es cenšos to darīt tā, kā visi citi. Tā, kā “pareizi”. Tā, kā esmu redzējis citus darām. Tas parasti beidzas ar lielu stresu, jo es burtiski neprotu tā, kā citi, un man nesanāk tā, kā citiem. Es tad cīnos un pārdzīvoju, un – pats galvenais – es liedzu sev darīt to, ko tikai es protu. Es burtiski apslāpēju savu īpašo prasmi tieši tad, kad to visvairāk vajag.
Only do what only you can do.
Šie ir maģiski vārdi. Ja es būtu tetovējumu cilvēks, es to uzrakstītu uz rokas, lai vienmēr paņemot kameru es to redzētu.
Es zinu, ko es protu. Es zinu, ka man tas padodas. Un es zinu, ka tieši tāpēc mani novērtē. Un tieši tāpēc man piedāvā ko bildēt. Vai es beidzot būšu sevi pārliecinājis, ka tieši tā man arī ir jābildē?
-
Tāpat no Grega es uzzināju, ka ar fotogrāfiju vajag aizrauties jau no bērnības. Ja jums ir laika mašīna – brauciet uz savu piekto dzimšanas dienu un uzdāviniet sev lietotu leiku. Tas kapitāli palīdz attīstīt fotogrāfa karjeru.
Uzzināju arī tīri reālas lietas – par studijas aprīkojumu un izkārtojumu. Sapratu, kas no tā man var praktiski noderēt darbā. Tas ir gana specifiski, es nestāstīšu konkrētas lietas. Katram mums ir savas vajadzības.
Un vēl, atpakaļ pie personības. Gregs ir izgājis cauri karam. Vairākiem. Viņš visu bērnību bildēja ar to radinieka iedāvināto kameru un paaudzies nolēma, ka īsts fotogrāfs ir kara fotogrāfs. Viņš bez dokumentiem devās uz Čečeniju. Pēc tam uz Sjerraleoni. Uz vēl citiem konfliktiem. Visu praktiski uz savu galvu, bez vajadzīgajiem dokumentiem.
Un, ja tu esi izgājis cauri karam, bez dokumentiem, bez “organizētas mediju tūres”, tad ir skaidrs, ka šim cilvēkam nebūs absolūti nekādu problēmu Venēcijas kino festivālā aiziet pie vēl neiepazītiem aktieriem, sarunāt izbraucienu ar laivu, iekļūt festivālā bez pareizajiem dokumentiem un – visam pa vidu – vēl uztaisīt kolosālas bildes.
Tas, protams, nenozīmē, ka mums visiem tagad ir jādodas karā ar kameru, lai pēc tam varētu uzņemt skaistus portretus. Bet tas vēlreiz parāda, cik svarīga ir personība un – šajā gadījumā – rūdījums. Es tiešām saprotu, ka, ja tu esi izgājis caur karu, tev absolūti nebūs nekāda satraukuma jebkurā sabiedriskā situācijā atrast risinājumu un sarunāt nepieciešamo.
-
Gregs darbojas ar divām, reizēm trim, kamerām, ar fiksētajiem objektīviem. Es lielākoties darbojos ļoti līdzīgi. Parasti esmu ar divām kamerām, kur vienai ir platleņķa, otrai portreta objektīvs. Protams, pēc vajadzības viens vai otrs var būt zoom objektīvs, vai kāda cita kombinācija. Bet ideālā situācijā man arī tas ir platleņķis un portretnieks, ar kuriem es varu nosegt praktiski visu.
Ja situācija to ļauj, es izvēlos bildēt ar fiksētajiem “prime” objektīviem. Cenšos izvairīties no zoom. Tam nav kāda specifiska nozīme, man vienkārši tā patīk un tas man palīdz izdarīt to, ko tikai es protu.
Only do what only you can do.
-
Vai es iesaku pirkt šo diezgan dārgo kursu? Protams. Ja tev par to jau ir interese, tad protams. Jebkurš kurss, jebkura lekcija un pamācība būs noderīga. Bet ir arī jāsaprot, ka šeit nav kaut kāda maģiskā risinājumu. Gregs nepateiks kādas pogas jāsaspiež, lai sanāktu perfektas bildes ar Vilemu Dafo un Emmu Stounu. Tas nav par to. Un to nevar iemācīt.
