Atkal jau miegam bija palikušas tikai piecas stundas. Atkal jau agrā rītā jādodas strādāt. Atkal jau netiku uz brokastīm, jo kārtējā izvēle - piecpadsmit minūtes rīsu vai piecpadsmit minūtes miega - krita par labu pēdējam. 

Lai vēl papildus iegūtu apmēram stundu miega, braucam ar taksi, nevis autobusu. Vaučeri vēl ir, varam atļauties. Atkārtojam taksistam to, ko viņš jau tāpat zina un ... izslēdzamies. Uldis, šķiet, aizmiga, jo galva atkrita kā ķirbis. Es turējos drusku labāk, bet skatiens man bija tikpat tukšs kā... kā mana galvas šobrīd izmisīgi mēģinot izdomāt salīdzinājumu.  Parasti braucot es turu rokās mazo fotokameru, ķeru kadrus un ainiņas, kas iekrīt acīs. Gājējs ar lietussargu, mopēds, mazie, foršie automobilīši. Šodien tas viss slīdēja garām nepamanīts. Es tam skatījos virsū, bet neredzēju. Nogurums un miega bads bija mani apskāvis tikpat cieši, cik es vēlējos apskaut spilvenu gultā.
Šodien nevaram atļauties nobīdes, jo ir obligāti jābūt uz obligāto foto sapulci pulksten astoņos trīsdesmit. Spēle sākas desmitos, bet obligātā sapulce ir pusotru stundu iepriekš.

Obligātā sapulce sākās laikā un ilga pusotru minūti. Mums pateica visu, ko mēs jau zinājām un pateica, ka uz apbalvošanu varam īsti necerēt, jo televīzija pamainīja izkārtojumu, pielika vēl pāris kameras un fotogrāfiem paliek mazs stūrītis, kurā pilnīgi noteikti nepietiks vieta ne piektdaļai no mums.

Atlikušo stundu pavadīju preses centrā, mēģinot sevi izkustināt ar kafiju un jau tik ierastajām zaptsmaizītēm. Ja arī uz spēli es vēl nebiju pa īstam pamodies, tad ķērcošās šveicietes mani uzrāva augšā jau pie pirmajiem punktiem. Viņas tā ķērca, ka uzreiz bija skaidrs - uzvarēs.

Pēc spēles gan bija labi. Man bija veselas septiņas stundas brīvā laika. Un man bija plāns. Doties mājās, uzrakstīt blogu un iziet pastaigā pa rajonu. Man nevajag dižākos tūrisma objektus, es gribu vienkārši pavazāties bez mērķa. Mazās ieliņas, mazās bodītes, upe, kuģīši, ziņa no Rīgas, ka man šodien jānodod raksts portālam...
Vakarā mazliet bildēšana stadionā. Es biju ielīdis grāvī, kas stiepjas apkārt laukumam. Tas tā arī saucas - moat. Vienā brīdī tieši pie manis savu otro vietu atnāca nosvinēt kanādietis. Nu, ja jau pienāk klāt, tad jānobildē.

Zinu, ka šis ieraksts nav īpaši saistošs. Es esmu patiešām, patiešām noguris.