Mana gaišmatainā Rita
Viena pati zemē krita
Arī tu 
Arī tu

Augustā Liepājā atkal bija aviošovs. Tas sakrita tieši ar mūzikas festivālu. Nav ne jausmas, vai tas nāca šovam par labu vai nē, bet cilvēku bija daudz. Cilvēkiem patīk lidmašīnas. 
Pirms pasākuma lidmašīnu vērotāju forumā izcēlās neliels kašķis. Daži uzskatīja, ka šovs neesot pietiekami dižs. Es viņiem nepiekritu. Vienmēr var gribēt vairāk un mežonīgāk, tāpēc nevar nenovērtēt esošo. Un jāsaprot, ka mēs nekad nevarēsim konkurēt ar pasaules lielajiem šoviem. Lidmašīnas un skaisti piloti maksā lielu naudu. 
Lidmašīnu bildēšana vienmēr ir īpaši izaicinoša. Tās ir pietiekoši tālu, lai būtu jālieto gari teleobjektīvi, taču tās kustās traki ātri un izsekot līdz nav viegli. Vistrakāk, protams, ir ar iznīcinātājiem, kas lido nenormālā ātrumā un spēj zibenīgi mainīt kustības virzienu. Vienmēr gribas noķert to īsto, to dižāko kadru, bet vajag arī sev atgādināt brīžiem nolaist kameru un vienkārši baudīt šovu. 
Iznīcinātāju demonstrācijās - un arī pārlidojumos tepat pilsētā - vienmēr līdzi nāk mežonīgs emociju vilnis ar sekojošu kamolu kaklā. Sajust to ārprātīgo spēku un nojaust to spējas ir saviļņojoši, taču šobrīd arī neizbēgami bezgalīgi skumji. Tepat aiz divām robežām šis viss notiek pa īstam un tas nav vienkārši šovs, kuru vari vērot graužot grilētas desiņas. 
Noteikti iesaku uz kādu aviošovu aizdoties arī tiem, kas nav tajos bijuši. Nav jābūt lidmašīnu apsēstam, lai izbaudītu pasākumu. Ir gan tie ātrie reaktīvie, gan sinhronie lidojumi, gan traki onkuļi ar kūpošiem propelleriem un, protams, eleganti starp mākoņiem slīdošās, klusi murrājošās DC-3 skaistules.