Tie, kas man seko tviterī, iespējams, būs pamanījuši, ka es reizēm retvītoju kādu amerikāņu fotogrāfu Džefu. Viņš olimpiādes bildē jau labi pasen un tieši no viņa es esmu iemācījies visvairāk. Gan par bildēšanu kopumā, gan tieši par olimpiskā darba organizāciju. Viņš bieži uzstājas B&H lekcijās, kur stāsta savus padomus un piedzīvojumus. Īsi pirms Tokijas es vēlreiz noskatījos viņa olimpiskās lekcijas un drusku sāku cerēt, ka varbūt viņu šeit satikšu. Jums jau tas neko neizteiks, bet manā pasaulē viņš ir mazliet slavenība.
Nesen, braucot mājās, baltkrievi mums iemācīja triku. Tik pašsaprotami vienkāršu, ka mēs visi reizē iesitām sev pa pieri. Izrādās, ka autobusam, kurš mūs ved uz viesnīcu, iepriekšējā pietura ir tieši - tieši! - pretī mūsu viesnīcai ielas pretējā pusē. Nebraucot papildus līkumu, lai nonāktu turp - ielas otrajā pusē pie savas viesnīcas - mēs varam ietaupīt desmit minūtes. Brīnišķīgi.
Kādā vakarā es tā arī izdarīju pirmo reizi - izkāpu "nepareizajā" pusē. Devos uz pāreju, kur mani gaidīja sarkanais signāls un Džefs. -Jeff?! Es nogurumā/sajūsmā izsaucos? -Yes! -Hi! I'm that guy... izskaidroju, ka es esmu tas, kurš viņam rakstīja tviterī un vēlāk vacapā. Sākām pļāpāt, cik abi esam noguruši, bet sajūsmināti izbaudīt olimpiādi, cik drusku absurdas ir birokrātiskās drošības prasības, cik labi ir iet dušā, un vēl uzzinājām, ka dzīvojam blakus numuriņos. Tas čalis, kuru es pavisam nejauši uzgāju internetā pirms septiņiem gadiem, kurš dzīvo otrā pasaules malā, kuru es sen gribēju satikt... dzīvo blakus numuriņā! Diena, kas izstiepās nejēdzīgi gara un nogurdinoša, noslēdzās uz tik pozitīvas nots, ka pat aizmirsu savu bezgalīgo nogurumu.
Šodien teniss. Abas mūsu dāmas viena pēc otras, pēc tam abas kopā. Diemžēl gāja bēdīgāk, nekā gribētos. Bet varbūt arī labi, ka tā, jo tenisa kortos ir vienkārši elle. Vēja nav, bet saule dedzina visas dienas garumā. Par laimi attapu no rīta ieziesties ar SPF, bet nez kāpēc ignorēju kājas. Vakarā man bija koši sarkani ceļgali. Au.
Starp spēlēm pa dienu bija mazliet brīvais laiks, pa kuru es nolēmu izdarīt ko vēl nepieredzētu. Paēst siltu ēdienu. Atskaitot brokastu buljonu, es šeit vēl nebiju ēdis neko siltu. Atradu barotavu, atteicos no ieteiktā piedāvājuma - astoņkāju bumbām - un paņēmu kariju ar rīsiem. Diena bija karsta, bet tikpat karsts un ass karijs bija tieši laikā.
