Man ir noriebies karstums. Es to vairs nespēju izturēt. Tas ir par traku. Tas ir visur. Ar to ir piesūcies viss. Atceraties, kā trīs vīriem laivā gāja ar petroleju? Tā piesūcināja visu laivu, visu upi, saulrietu un mēnesnīcu. Tieši tāpat šeit ir ar karstumu.
Vienalga, vai tas ir ziemeļu vai dienvidu vējš, tas ir lipīgs kā ķīselis. Tas salipina un saķepina pilnīgi visu. Bikses, matus, zeķes, cepuri, fotoaparātus. Tas ir bezgalīgs un neatlaidīgs.
No mūsu viesnīcas durvīm līdz autobusa pieturai ir burtiski trīs metri - tikai ietve jāšķērso un vari kāpt busā. Pa šiem trim metriem tu jau esi pilnībā sasvīdis. Viscaur slapjš. Un nav svarīgi, vai tu tik tikko biji dušā un tik tikko esi iznācis no kondicionētas viesnīcas. Tiklīdz tu izej uz ielas, tu esi slapjš. Tā vienkārši ir nemainīga konstante. Pī.
Kad tu iekāp autobusā, uzreiz ir auksti. Autobuss ir patīkami atdzesēts līdz 21 grādam, bet pirmās piecas minūtes tu drebinies un izvairies atspiest krēslā nu jau cauri slapjo muguru. Pamazām tu aklimatizējies un līdz autoostai jau atkal jūties kā cilvēks. Kā cilvēks, kas izkāpis no ķīseļa, jo bikses, zeķes, krekls, cepure un pilnīgi viss pārējais jau ir lipīgs.
Pirmajās dienās tas bija šoks, bet to bija vieglāk pieņemt uz kopējā noguruma/pārsteigumu fona. Tu vienkārši ej un rosies, nav laika domāt. Bet otrajā nedēļā es esmu pilnīgi un galīgi līdz kaulam noguris no karstuma. Tas vienkārši vairs nav izturams.
Reizēm ir dienas, kad tu vienkārši velc vakardienas drēbes, jo - kāda gan starpība - tāpat tu būsi slapjš, lipīgs un droši vien arī mazliet smirdīgs. To pēdējo gan palīdz mazināt maskas. Vismaz tie, kas tās lieto pareizi, smakas īpaši nejūt.
Šobrīd ir septiņi vakarā. Aiz loga ir melna tumsa. Istabiņā kondicionieris strādā uz pilnu klapi un esmu mazliet pavēris logu, lai saostu "svaigu" gaisu un lai dzirdētu pilsētas skaņas, kas palīdz mazināt klaustrofobiju šajos deviņos kvadrātmetros. Ārā joprojām ir 30 grādi. Logu atvērt vairāk nevar, jo tad kondicionieris nespēs ar to tikt galā.
Es nezinu, ko viņi šeit "smidzina", bet Latvijā tie paši 30+ grādi nešķiet tik traki. Dedzinoši - jā, bet ne tik lipīgi, ne tik ķepīgi.
Rīt sola 32 grādus. Kā katru dienu. Nemainīgi. Izņemot ceturtdienu, tad sola 35.
