Brokastis sākas ar serveru kļūdām. Kaut kā tās datoru likstas mums seko šajā braucienā. Ingus saņem ziņu, ka kaut kas nav labi viņa serveru saimniecībā. Kaut kas par daudz tur sakrājies, tāpēc brokastis viņš pavada telefonā, labojot notiekošo. Visu paveikt uzreiz neizdodas, tāpēc šī liksta viņu tramda vēl pusi dienas.
Šodien es pieprasu paradīzes pludmali, tāpēc braucam pa salas kreiso pusi. Netikuši līdz jūrai, esam “spiesti” apstāties, jo meža vidū pēkšņi parādās maza, koša, saules apspīdēta baznīciņa. Šī ir pirmā saule šajā braucienā. Solītais lietus arvien nav bijis, izņemot pirmo vakaru. Jūtamies… pieskatīti.
Tālāk uz mazu ragu, pie kura atrodam pamestu zivju fabriku ar aktīvu ostiņu. Knapi paspējam pabildēt kluso mieru, kā pēkšņi ierodas divi auto ar laivām piekabēs. Šis izskatās pēc kaut kā, kas mums jāredz.
Katrā autiņā pa četriem večiem biezās jakās. Viņi sagatavo laivas, tad iebrauc piekabi ūdenī un izlaiž laiviņas brīvībā. Tad sakāpj iekšā pa trim un dodas jūrā. Nosmejamies, kurš gan brauc dzert tik agri no rīta, bet secinām, ka mūsu aizspriedumi ir nepamatoti - veči dodas pārbaudīt jūrā samestos tīklus.
Viņus mēs redzam vēl pēc brīža, kad esam aizbraukuši drusku tālāk uz raga galu. Tur atrodam vecu angāru, kurā - protams - ir jāiebrauc auto. Angārā sastopam labi atpūtušos sienāzi, kuram ir pilnīgi vienaldzīgas mūsu kameras. Varam vien mācīties mieru no zaļā čalīša.
Tālāk seko kaut kas, kas manās piezīmēs ir ierakstīts kā - “medūzu vilināts, iegāžos ūdenī”. Es tiešām nesaprotu, kāpēc es neuzvilku gumijas zābakus jau uzreiz, izkāpjot no auto, kā es to daru katru dienu. Šodien nolēmu vēl pastaigāt ar kedām. Pastaigāju. Uzkāpu uz akmeņiem. Ieraudzīju medūzas. Sāku bildēt. Gribēju tuvāk nobildēt. Pieliecos. Paslīdēja kāja. Iegāzos ūdenī līdz ceļiem. Ja man būtu zābaki, es varētu vienkārši iebrist ūdenī un nežonglēt uz slapjajiem akmeņiem. Vienmēr velciet zābakus!
To, nu jau piespiedu kārtā, tagad darīju arī es. Kedas nost, zeķes nost un sēžu saulītē. Bikses man ir tādas dižas - ar rāvējslēdzējiem uz stilbiem. Atveru tos, lai ātrāk žūst. Pēc tam jau velku jaunas zeķes un zābakus. Kedas turpmāko dienu pavadīs maisiņā auto bagāžniekā.
Diemžēl krītot sasitu celi. Tas neliek mieru. Staigāt varu, bet pieskarties neļauj. Vēl viena trauma, kas mani vajās visu atlikušo dzīvi?
Tālāk uz kartē ieraudzītu Kaut Ko Interesantu ved Ritvars. Tas interesantais, kā izrādās, ir apaļš mols. Ļoti savdabīgs - pilnīgi apaļš aplis jūras krastā. Kādus metrus piecdesmit diametrā. Mums, protams, uz tā jāuzkāpj, tur mēģinām noķert perfekto kadru ar viļņu šļakatām pret sauli. Debesis ir apmākušās, bet ik pa laikam pa mākoņu spraugu izlien saules stars. Vējš ir jaudīgs un kapuces ir obligātas.
Pēc šī X-failu mola aizbraucam uz tūristiskāku vietu - uz taku gar upīti. Kaut kas līdzīgs Lāčupītes dendrārijam, tikai ar drusku lielākiem kalniem. Ingus arvien ir serveru nomākts, mani arvien kaitina mans stulbums par zābaku neuzvilkšanu, taku izstaigājam klusējot. Bet tas piedien. Tas ļauj baudīt un sajust. Sasmaržot. Atpūtas vietā Ingus nobildē, kā Ritvars čurā. Puikiem puiku lietas.
Atpūtušies - tomēr nogurdina tās pastaigas pa akmeņiem un pa mežu - beidzot dodamies uz paradīzes pludmali. Tā arī tā saucas. Milzīga pludmale ar dziļi grimstošām smiltīm, perfekti gludiem oļiem un milzīgiem saules apspīdētiem viļņiem. Brienam gar ūdeni. Kājas grimst smiltīs, bet tas tikai palīdz izbaudīt šo vietu. Tālumā redzams bariņš makšķernieku, kas turpat no krasta vicina savas pīckas. Diemžēl visai drīz nākas viņus arī saost. Smēķē, maitas. Smēķēšanu vajadzētu aizliegt. Vismaz dabā.
Tālāk es vienkārši atstāšu savas piezīmes no šīs dienas, nepārvēršot tās stāstā. Manuprāt, tās pietiekami labi raksturo notikušo un piedzīvoto.
Kailā nāriņa. Novēršamies
Eksistenciālā nāriņa
Sajūtu bezgalīgu sāpi pēc jaunības un brīvības
Ingus ir saīdzis, jo viņam zābaks berž. Bet uzvilkt otrus zābakus, kas neberž, viņš negrib. Viņš ir ārprātīgi spītīgs un stūrgalvīgs
Paradīzes surf rags
Pīles kā pludiņi veļas pāri viļņiem
Atrodam roņa līķi
Bārdainie akmeņi kā miniatūrs ZZ Top koncerts zem ūdens
Miljons zibspuldzes ūdenī
Zivju restorāns ar terasi saulē
Skrējiens pēc saulrieta
Knapi paspējam
Ķeram putnus
Ķeram bāku ar violeto fonu
Pavadām pārāk daudz laika saulrietā
Saule jau sen norietējusi, bet viss tik skaists, ka nevaram beigt bildēt
Un tad bāka iedegas!
Bildējam līdz melnai tumsai, kurā pazūd Ritvars
Vakarā atkal ieskrienam bodē. Nu, kāpēc igauņiem vienmēr ir foršākas lietas nekā pie mums? Atrodu mango sidru un rabarberu šokolādi. Dodamies mājup. Es atkal stūrēju, jo zivju tantes terasē Ritvars gribēja nosvinēt pēdējo vakaru ar aliņu. Braucu, kārtējo reizi izvēloties mazākos celiņus. Lai interesantāk. Pa ceļam satiekam lapsu, kas izrādās ir kaķis.
Šodien ir pēdējā diena šeit. Rīt jau jādodas prom. Un tas var izrādīties mazliet sarežģītāk, nekā plānojām.
